Vai algu pārredzamības direktīva jau attiecas uz valsts pārvaldi?

Valsts iestādes var jau būt saistītas, privātie darba devēji vēl ne

Algas pārredzamības direktīva var daļēji jau piemērot valsts un semiīpašo sektora iestādēm, pat ja Nīderlandes īstenošanas likums vēl nav pieņemts. Direktīvas transponēšanas termiņš bija 2026. gada 7. jūnijs un tas jau ir pārgājis. Kad šis termiņš ir beigušies, valstij piemēro citu principu nekā privātajiem komersantiem: direktīva var noteiktos gadījumos tieši darboties pret valsti, jo valsts ir puse, kurai bija jāveic direktīvas transponēšana. Tas skar ministrijas, pašvaldības, apgabalus, neatkarīgas administratīvās iestādes un iestādes, kas darbojas valsts ietvaros vai ir ar valsti saistītas.

Privātajiem darba devējiem tas ir savādāk. Likuma par Direktīvas par algas pārredzamību īstenošanu (likumprojekts 36949) pieņemšana vēl notiek Otrās palātas sēdē; plenārā diskusija un balsošana vēl jāveic, kā arī Pirmā palāta vēl jāizteicas. Kamēr šis likums nav spēkā, direktīva netiek tieši piemērota darba tiesību attiecībās starp privāto darba devēju un darbinieku. Tādējādi lielākajai daļai uzņēmumu Nīderlandē direktīvā noteiktās pienākums vēl neattiecas, kaut arī pašs transponēšanas termiņš jau ir pārgājis.

Pamats: 2. panta un likumprojekts 36949

Direktīvas (ES) 2023/970 1. un 2. pants nosaka direktīvas priekšmetu un piemērojamības jomu: direktīva attiecas uz darba devējiem sabiedriskajos un privātajos sektoros bez izņēmuma valsts iestādēm. Tas, ka transponēšanas termiņš 2026. gada 7. jūnijs ir pārgājis, kamēr Nīderlandes īstenošanas likums vēl atrodas parlamentā, ir konstatēts likumprojektā 36949: tiesnešiem ir jāinterpretē nacionālie normatīvie akti direktīvas konformā veidā, un darba devēji valsts un semiīpašajā sektorā var jau būt tieši saistīti ar direktīvu, turpretī direktīva netiek tieši piemērota starp privāto darba devēju un darbinieku.