Aizliegums jautāt kandidātam, cik viņš pašlaik nopelna vai cik viņš iepriekš nopelnīja, attiecas uz visu Eiropas Savienību. Direktīva to nosaka kā minimālo normu. Tas, kas atšķiras, ir tas, kā katra dalībvalsts to ir ieviesusi nacionālajā likumdevumā: kurš tieši ir saistīts ar aizliegumu, vai tas attiecas arī uz ārēju personāla atlases aģentūru, kas jūsu vārdā vada pārrunās, un kā uzraugs rīkojas, ja tas tomēr notiek.
Uzņēmumam, kas pieņem darbiniekus tikai Nīderlandē, tas ir teorētisks jautājums. Instalācijas uzņēmumam ar filiāli Vācijā, personāla vadītājam, kas vienu amatu reklamē vairākās valstīs vienlaicīgi, vai biroja organizācijai, kas strādā ar paneiropeisku personāla atlases aģentūru, tas ir praktiski jautājums. Vakances teksts var būt vienāds visur, bet pieņemšanas sarunas ne vienmēr.
Ko direktīva nosaka un ko ne
Direktīva liedz darba devējiem jautāt pretendentiem par viņu pašreizējo atlasi no darba uzsākšanas vai to vēsturi, un nosaka, ka informācija, kura darba devējam jau ir par kandidāta atlasi no darba uzsākšanas, netiek izmantota, lai noteiktu piedāvājumu. Tas ir minimums, kuram jāatbilst visām dalībvalstīm. Dalībvalsts var iet tālāk par šo minimumu, piemēram, aizliegumu paplašinot uz novērtēšanas fāzi, vai likuma tekstā skaidri minot atlases speciālistus līdzās darba devējam. Tas, vai un kā valsts to dara, ir noteikts nacionālajā ieviešanas likumā, nevis direktīvā.
Tas nozīmē, ka jautājuma "vai tas ir atļauts" atbilde vienas dalībvalsts likumdošanā var būt nedaudz atšķirīga salīdzinājumā ar citu, lai arī sākumpunkts ir vienāds. Lai uzzinātu precīzo formulējumu konkrētā valstī, jāgriezt uzmanība nacionālajos likumos vai vietējam juristam, nevis vispārējam salīdzinājumam.
Kāpēc atšķirības rodas katrā valstī
Atšķirība reti ir pamatprincipos, biežāk — tā ir to detaļas. Dažas dalībvalstis jau pirms direktīvas bija pieņēmušas līdzīgu aizliegumu, piemēram, noteiktā nozarē vai jurisprudences ceļā, un pielāgojušas jauno noteikumu tam. Citas dalībvalstis šo aizliegumu ieviesa pirmo reizi un vēl ir jāizvēlas, cik stingri to formulēt: vai tas attiecas tikai uz darba devēju, vai arī uz visiem, kuri darba devēja vārdā veic sarunas. Arī jautājums par to, kurš uzrauga ieviešanu un kā uzraugs vērtē noteikuma pārkāpumus, ir katras dalībvalsts sava izvēle.
Turklāt transponēšanas tempi atšķiras. Valsts, kas ievērojusi termiņu, jau ir pieņēmusi normatīvo tekstu; valsts, kas vēl darbojas šajā jomā, dažreiz joprojām strādā ar likumprojektu, kurš var mainīties pirms tā pieņemšanas. Tiem, kuri vienlaikus piesaista darbiniekus vairākās valstīs, tas nozīmē, ka vienas filiāles noteikumi jau ir galīgi, bet citas filiāles noteikumi vēl nav definitīvi.
Ko tas nozīmē ņemot vērā personāla piesaisti pāri robežām
Praktiski rezultāts nav tāds, ka jums katrā valstī ir nepieciešama cita atlases politika. Lielākā daļa organizāciju izvēlas iekšēji ievērot strikto normu, kas pastāv uzņēmumā, un to piemērot visur. Tas novērš, ka rekrutētājam katrā valstī jāatceras, kuri jautājumi ir atļauti un kuri nav. Tomēr tas ir jāizdara apzināti, nevis kā pieņēmums.
Bieži kļūdas notiek nevis tiešā jautājuma "ko jūs tagad nopelnāt" gadījumā, bet netiešā variantā: jautājums par vēlamo algu, kam faktiski ir tāda pati ietekme, vai jautājums, ko uzdod ārējā birojā bez tā, ka darbodanam ir ieskats tajā. Šķērsrobežu atlasē pēdējais ir reāls uzmanības punkts, jo pasūtītājs ne vienmēr pats vada sarunas.
Ko jūs varat noskaidrot iepriekš
Tiem, kurš vēlas uzzināt, kā noteikumi ir noteikti konkrētā valstī, sākuma punkts ir nacionālais transponēšanas likums, papildināts ar kompetentā uzraudzības iestādes skaidrojumu šajā valstī. Vispārējs salīdzinājums starp valstīm ir sākumpunkts, lai redzētu, kur jāpievērš uzmanība, nevis tā aizstāšana.
Payria zināšanu bankā par katru tēmu ir noskaidrots, ko pats direktīvs regulē un ko atstāj dalībvalstīm, norādot vietu oficiālajā tekstā. Tas ir labs sākumpunkts, lai redzētu, vai kaut kas jau ir noteikts vai vēl pārmaiņās. iepazīties ar zināšanu banku pa tēmām sniedz pirmais ieskats.
Ja vēlaties ātri uzzināt, vai tas attiecas uz jūsu situāciju, piemēram, tāpēc, ka vērbojat vairākās ES valstīs, tad bezmaksas pārbaude sniedz pirmo norādi. redzēt dažos jautājumos, kur jūs stāvat aizņem dažas minūtes un neprasa kontu. Tas, kā šis rezultāts tika iegūts, ir paskaidrots lapā, kurā redzams, no kurienes informācija nāk: kā Payria informāciju apkopo.
Ja jums ir jautājums, kas nav tieši zināšanu bankā, tad ir liela iespēja, ka tas jau agrāk uzdots. bieži uzdoto jautājumu pārskats norāda, cita starpā, kā tiek uzraudzītas valstij specifiski atšķirības, kad mainās likumdošana.
Šis raksts apraksta, kā direktīvs un nacionālā transponēšana attiecas viena pret otru, nevis kā tas jūsu paša darbinieku piesaistes praksei konkrētā valstī. Šādai novērtēšanai ir piemērots nacionālais likuma teksts vai jurists konkrētajā vietā.